3. Dhātuvibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyaṃ

172. Cha dhātuyo – pathavīdhātu [paṭhavīdhātu (sī. syā.) evamuparipi], āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.

173. Tattha katamā pathavīdhātu? Pathavīdhātudvayaṃ – atthi ajjhattikā, atthi bāhirā. Tattha katamā ajjhattikā pathavīdhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ kakkhaḷattaṃ kakkhaḷabhāvo ajjhattaṃ upādinnaṃ, seyyathidaṃ – kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru [nahāru (sī.)] aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ [aṭṭhimiñjā (sī.)] vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ, yaṃ vā panaññampi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ kakkhaḷattaṃ kakkhaḷabhāvo ajjhattaṃ upādinnaṃ – ayaṃ vuccati ‘ajjhattikā pathavīdhātu’.

Tattha katamā bāhirā pathavīdhātu? Yaṃ bāhiraṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ kakkhaḷattaṃ kakkhaḷabhāvo bahiddhā anupādinnaṃ, seyyathidaṃ – ayo lohaṃ tipu sīsaṃ sajjhaṃ [sajjhu (syā.)] muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko [lohitaṅgo (syā. ka.), lohitako (?)] masāragallaṃ tiṇaṃ kaṭṭhaṃ sakkharā kaṭhalaṃ [kathalaṃ (ka.)] bhūmi pāsāṇo pabbato, yaṃ vā panaññampi atthi bāhiraṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ kakkhaḷattaṃ kakkhaḷabhāvo bahiddhā anupādinnaṃ – ayaṃ vuccati ‘bāhirā pathavīdhātu’. Yā ca ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirā pathavīdhātu, tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā – ayaṃ vuccati ‘‘pathavīdhātu’’.

174. Tattha katamā āpodhātu? Āpodhātudvayaṃ – atthi ajjhattikā, atthi bāhirā. Tattha katamā ajjhattikā āpodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ sineho sinehagataṃ [sneho snehagataṃ (syā.)] bandhanattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādinnaṃ, seyyathidaṃ – pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṃ, yaṃ vā panaññampi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ sineho sinehagataṃ bandhanattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādinnaṃ – ayaṃ vuccati ‘ajjhattikā āpodhātu’.

Tattha katamā bāhirā āpodhātu? Yaṃ bāhiraṃ āpo āpogataṃ sineho sinehagataṃ bandhanattaṃ rūpassa bahiddhā anupādinnaṃ, seyyathidaṃ – mūlaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso khīraṃ dadhi sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ bhummāni vā udakāni antalikkhāni vā, yaṃ vā panaññampi atthi bāhiraṃ āpo āpogataṃ sineho sinehagataṃ bandhanattaṃ rūpassa bahiddhā anupādinnaṃ – ayaṃ vuccati ‘bāhirā āpodhātu’. Yā ca ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu, tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā – ayaṃ vuccati ‘‘āpodhātu’’.



3. 界分别
1. 经分别
172. 六界：地界、水界、火界、风界、空界、识界。
173. 其中什么是地界？地界有两种：有内在的，有外在的。其中什么是内在地界？凡是内在的、个人的、坚硬的、变得坚硬的、坚硬性、坚硬状态、内在被执取的，例如：头发、体毛、指甲、牙齿、皮肤、肌肉、筋腱、骨骼、骨髓、肾脏、心脏、肝脏、膜、脾脏、肺、肠、肠系膜、胃中物、粪便，或者其他任何内在的、个人的、坚硬的、变得坚硬的、坚硬性、坚硬状态、内在被执取的——这被称为"内在地界"。
其中什么是外在地界？凡是外在的、坚硬的、变得坚硬的、坚硬性、坚硬状态、外在未被执取的，例如：铁、铜、锡、铅、银、珍珠、宝石、琉璃、贝壳、石头、珊瑚、白银、黄金、红宝石、猫眼石、草、木、砾石、砂砾、土地、岩石、山，或者其他任何外在的、坚硬的、变得坚硬的、坚硬性、坚硬状态、外在未被执取的——这被称为"外在地界"。内在地界和外在地界，将它们合并概括起来——这被称为"地界"。
174. 其中什么是水界？水界有两种：有内在的，有外在的。其中什么是内在水界？凡是内在的、个人的、水、水性、液体、液体性、色法的粘结性、内在被执取的，例如：胆汁、痰、脓、血、汗、脂肪、泪、油脂、唾液、鼻涕、关节滑液、尿，或者其他任何内在的、个人的、水、水性、液体、液体性、色法的粘结性、内在被执取的——这被称为"内在水界"。
其中什么是外在水界？凡是外在的、水、水性、液体、液体性、色法的粘结性、外在未被执取的，例如：根汁、茎汁、皮汁、叶汁、花汁、果汁、牛奶、酸奶、酥油、鲜奶油、油、蜂蜜、糖蜜，或地上的水或天空中的水，或者其他任何外在的、水、水性、液体、液体性、色法的粘结性、外在未被执取的——这被称为"外在水界"。内在水界和外在水界，将它们合并概括起来——这被称为"水界"。

175. Tattha katamā tejodhātu? Tejodhātudvayaṃ – atthi ajjhattikā, atthi bāhirā. Tattha katamā ajjhattikā tejodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ ajjhattaṃ upādinnaṃ, seyyathidaṃ – yena ca santappati yena ca jīrīyati yena ca pariḍayhati yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, yaṃ vā panaññampi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ ajjhattaṃ upādinnaṃ – ayaṃ vuccati ‘ajjhattikā tejodhātu’.

Tattha katamā bāhirā tejodhātu? Yaṃ bāhiraṃ tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ bahiddhā anupādinnaṃ, seyyathidaṃ – kaṭṭhaggi palālaggi [sakalikaggi (sabbattha)] tiṇaggi gomayaggi thusaggi saṅkāraggi indaggi aggisantāpo sūriyasantāpo kaṭṭhasannicayasantāpo tiṇasannicayasantāpo dhaññasannicayasantāpo bhaṇḍasannicayasantāpo, yaṃ vā panaññampi atthi bāhiraṃ tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ bahiddhā anupādinnaṃ – ayaṃ vuccati ‘bāhirā tejodhātu’. Yā ca ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu, tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā – ayaṃ vuccati ‘‘tejodhātu’’.

176. Tattha katamā vāyodhātu? Vāyodhātudvayaṃ – atthi ajjhattikā, atthi bāhirā. Tattha katamā ajjhattikā vāyodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādinnaṃ, seyyathidaṃ – uddhaṅgamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koṭṭhāsayā [koṭṭhasayā (sī. syā.)] vātā aṅgamaṅgānusārino vātā satthakavātā khurakavātā uppalakavātā assāso passāso iti vā, yaṃ vā panaññampi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādinnaṃ – ayaṃ vuccati ‘ajjhattikā vāyodhātu’.

Tattha katamā bāhirā vāyodhātu? Yaṃ bāhiraṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa bahiddhā anupādinnaṃ, seyyathidaṃ – puratthimā vātā pacchimā vātā uttarā vātā dakkhiṇā vātā sarajā vātā arajā vātā sītā vātā uṇhā vātā parittā vātā adhimattā vātā kāḷavātā verambhavātā pakkhavātā supaṇṇavātā tālavaṇṭavātā vidhūpanavātā, yaṃ vā panaññampi atthi bāhiraṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa bahiddhā anupādinnaṃ – ayaṃ vuccati ‘bāhirā vāyodhātu’. Yā ca ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu, tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā – ayaṃ vuccati ‘‘vāyodhātu’’.



175. 其中什么是火界？火界有两种：有内在的，有外在的。其中什么是内在火界？凡是内在的、个人的、火、火性、温暖、温暖性、内在被执取的，例如：使人温暖、使人衰老、使人灼热、使人饥饿、口渴、睡眠、完美的变化，或者其他任何内在的、个人的、火、火性、温暖、温暖性、内在被执取的——这被称为"内在火界"。
其中什么是外在火界？凡是外在的、火、火性、温暖、温暖性、外在未被执取的，例如：木材的火、草的火、粪便的火、土壤的火、粮食的火、器具的火、太阳的热、木堆的热、草堆的热、谷物的热、器具的热，或者其他任何外在的、火、火性、温暖、温暖性、外在未被执取的——这被称为"外在火界"。内在火界和外在火界，将它们合并概括起来——这被称为"火界"。
176. 其中什么是风界？风界有两种：有内在的，有外在的。其中什么是内在风界？凡是内在的、个人的、风、风性、稳定性、内在被执取的，例如：上升的风、下降的风、腹内的风、体内的风、随身的风、随意的风、脚的风、手的风、耳的风、眼的风、呼吸的风、气息的风，或者其他任何内在的、个人的、风、风性、稳定性、内在被执取的——这被称为"内在风界"。
其中什么是外在风界？凡是外在的、风、风性、稳定性、外在未被执取的，例如：东风、西风、北风、南风、湿风、干风、冷风、热风、微风、强风、黑风、毒风、猛风、善风、恶风、旋风，或者其他任何外在的、风、风性、稳定性、外在未被执取的——这被称为"外在风界"。内在风界和外在风界，将它们合并概括起来——这被称为"风界"。

177. Tattha katamā ākāsadhātu? Ākāsadhātudvayaṃ – atthi ajjhattikā, atthi bāhirā. Tattha katamā ajjhattikā ākāsadhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaro vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehi ajjhattaṃ upādinnaṃ, seyyathidaṃ – kaṇṇacchiddaṃ nāsacchiddaṃ mukhadvāraṃ, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṃ santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ adhobhāgaṃ nikkhamati, yaṃ vā panaññampi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaro vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehi ajjhattaṃ upādinnaṃ – ayaṃ vuccati ‘ajjhattikā ākāsadhātu’.

Tattha katamā bāhirā ākāsadhātu? Yaṃ bāhiraṃ ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaro vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehi bahiddhā anupādinnaṃ – ayaṃ vuccati ‘bāhirā ākāsadhātu’. Yā ca ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu, tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā – ayaṃ vuccati ‘‘ākāsadhātu’’.

178. Tattha katamā viññāṇadhātu? Cakkhuviññāṇadhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānaviññāṇadhātu, jivhāviññāṇadhātu, kāyaviññāṇadhātu, manoviññāṇadhātu – ayaṃ vuccati ‘‘viññāṇadhātu’’.

Imā cha dhātuyo.

179. Aparāpi cha dhātuyo – sukhadhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu, avijjādhātu.

180. Tattha katamā sukhadhātu? Yaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘sukhadhātu’’.

Tattha katamā dukkhadhātu? Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘dukkhadhātu’’.

Tattha katamā somanassadhātu? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘somanassadhātu’’.

Tattha katamā domanassadhātu? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘domanassadhātu’’.

Tattha katamā upekkhādhātu? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘upekkhādhātu’’.

Tattha katamā avijjādhātu? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhaṇā apariyogāhaṇā asamapekkhanā apaccavekkhaṇā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjādhātu’’.

Imā cha dhātuyo.

181. Aparāpi cha dhātuyo – kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu.



177. 其中什么是空界？空界有两种：有内在的，有外在的。其中什么是内在空界？凡是内在的、个人的、空、空性、无害、无害性、开放、开放性、未被肉体和金属触碰的内在被执取的，例如：耳孔、鼻孔、嘴巴的开口，因而能吞食、能维持的地方，因而能从下方流出，或者其他任何内在的、个人的、空、空性、无害、无害性、开放、开放性、未被肉体和金属触碰的内在被执取的——这被称为"内在空界"。
其中什么是外在空界？凡是外在的、空、空性、无害、无害性、未被四大元素触碰的外在未被执取的——这被称为"外在空界"。内在空界和外在空界，将它们合并概括起来——这被称为"空界"。
178. 其中什么是识界？眼识界、耳识界、鼻识界、舌识界、身识界、意识界——这被称为"识界"。
这六种界。
179. 另外还有六种界——乐界、苦界、喜界、忧界、舍界、无明界。
180. 其中什么是乐界？凡是身体的、愉悦的、身体的快乐、由身体接触而生的愉悦、身体接触而生的快乐的愉悦——这被称为"乐界"。
其中什么是苦界？凡是身体的、不愉悦的、身体的痛苦、由身体接触而生的不愉悦、身体接触而生的痛苦的痛苦——这被称为"苦界"。
其中什么是喜界？凡是心的、愉悦的、心的快乐、由心接触而生的愉悦、心接触而生的快乐的愉悦——这被称为"喜界"。
其中什么是忧界？凡是心的、不愉悦的、心的痛苦、由心接触而生的不愉悦、心接触而生的痛苦的痛苦——这被称为"忧界"。
其中什么是舍界？凡是心的、既不愉悦也不痛苦的、由心接触而生的、不痛苦也不愉悦的感觉——这被称为"舍界"。
其中什么是无明界？凡是无知、无见、未明白、未觉知、未证悟、缺乏理解、缺乏把握、缺乏比较、缺乏反思、缺乏直接经验、愚昧、无知、混乱、无明、无明的障碍、无明的影响、无明的依赖、无明的滋生、无明的起源、无明的根源——这被称为"无明界"。
这六种界。
181. 另外还有六种界——欲界、贪界、害界、无贪界、无害界。

182. Tattha katamā kāmadhātu? Kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati kāmadhātu. Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā uparito paranimmitavasavattī deve anto karitvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā rūpā [rūpaṃ (syā.)] vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kāmadhātu’’.

Tattha katamā byāpādadhātu? Byāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko…pe… micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘byāpādadhātu’’. Dasasu vā āghātavatthūsu cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘byāpādadhātu’’.

Tattha katamā vihiṃsādhātu? Vihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko…pe… micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘vihiṃsādhātu’’. Idhekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarena satte viheṭheti, yā evarūpā heṭhanā viheṭhanā hiṃsanā vihiṃsanā rosanā virosanā parūpaghāto – ayaṃ vuccati ‘‘vihiṃsādhātu’’.

Tattha katamā nekkhammadhātu? Nekkhammapaṭisaṃyutto takko vitakko…pe… sammāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘nekkhammadhātu’’. Sabbepi kusalā dhammā ‘‘nekkhammadhātu’’.

Tattha katamā abyāpādadhātu? Abyāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko…pe… sammāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘abyāpādadhātu’’. Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettācetovimutti – ayaṃ vuccati ‘‘abyāpādadhātu’’.

Tattha katamā avihiṃsādhātu? Avihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘avihiṃsādhātu’’ . Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇācetovimutti – ayaṃ vuccati ‘‘avihiṃsādhātu’’.

Imā cha dhātuyo.

Iti imāni tīṇi chakkāni tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā aṭṭhārasa dhātuyo honti.

Suttantabhājanīyaṃ.

2. Abhidhammabhājanīyaṃ

183. Aṭṭhārasa dhātuyo – cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu, gandhadhātu, ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu , kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu, manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu.



182. 其中什么是欲界？与欲望相关的思考、寻思、构想、专注、深思、心的专注、邪思维——这被称为欲界。从最下方的无间地狱为界限，到最上方的他化自在天为界限，在这个范围内的一切蕴、界、处、色、受、想、行、识——这被称为"欲界"。
其中什么是贪界？与贪欲相关的思考、寻思……乃至……邪思维——这被称为"贪界"。在十种嗔恨事中，心的嗔恨、反感、敌意、对抗、愤怒、激怒、暴怒、憎恨、憎恶、极度憎恶、心的恶意、意的恶意、愤怒、发怒、愤怒状态、憎恨、憎恶、憎恶状态、恶意、怀恶意、敌对、对抗、凶暴、不友善、心的不满——这被称为"贪界"。
其中什么是害界？与伤害相关的思考、寻思……乃至……邪思维——这被称为"害界"。在这里，某人用手或石块或棍棒或武器或绳索或其他任何方式伤害众生，这种伤害、加害、损害、伤害、恼怒、激怒、伤害他人——这被称为"害界"。
其中什么是出离界？与出离相关的思考、寻思……乃至……正思维——这被称为"出离界"。所有善法都是"出离界"。
其中什么是无贪界？与无贪相关的思考、寻思……乃至……正思维——这被称为"无贪界"。对众生的慈爱、慈爱心、慈爱状态、慈心解脱——这被称为"无贪界"。
其中什么是无害界？与无害相关的思考、寻思、构想、专注、深思、心的专注、正思维——这被称为"无害界"。对众生的悲悯、悲悯心、悲悯状态、悲心解脱——这被称为"无害界"。
这六种界。
因此，这三组六法合并概括起来，共有十八界。
经分别完毕。
2. 阿毗达摩分别
183. 十八界：眼界、色界、眼识界、耳界、声界、耳识界、鼻界、香界、鼻识界、舌界、味界、舌识界、身界、触界、身识界、意界、法界、意识界。

184. Tattha katamā cakkhudhātu? Yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo…pe… suñño gāmopeso – ayaṃ vuccati ‘‘cakkhudhātu’’.

Tattha katamā rūpadhātu? Yaṃ rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vaṇṇanibhā…pe… rūpadhātupesā – ayaṃ vuccati ‘‘rūpadhātu’’.

Tattha katamā cakkhuviññāṇadhātu? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjācakkhuviññāṇadhātu – ayaṃ vuccati ‘‘cakkhuviññāṇadhātu’’.

Tattha katamā sotadhātu? Yaṃ sotaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo…pe… suñño gāmopeso – ayaṃ vuccati ‘‘sotadhātu’’ .

Tattha katamā saddadhātu? Yo saddo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho…pe… saddadhātupesā – ayaṃ vuccati ‘‘saddadhātu’’.

Tattha katamā sotaviññāṇadhātu? Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāsotaviññāṇadhātu – ayaṃ vuccati ‘‘sotaviññāṇadhātu’’.

Tattha katamā ghānadhātu? Yaṃ ghānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo…pe… suñño gāmopeso – ayaṃ vuccati ‘‘ghānadhātu’’.

Tattha katamā gandhadhātu? Yo gandho catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho…pe… gandhadhātupesā – ayaṃ vuccati ‘‘gandhadhātu’’.

Tattha katamā ghānaviññāṇadhātu? Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāghānaviññāṇadhātu – ayaṃ vuccati ‘‘ghānaviññāṇadhātu’’.

Tattha katamā jivhādhātu? Yā jivhā catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo…pe… suñño gāmopeso – ayaṃ vuccati ‘‘jivhādhātu’’.

Tattha katamā rasadhātu? Yo raso catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho…pe… rasadhātupesā – ayaṃ vuccati ‘‘rasadhātu’’.

Tattha katamā jivhāviññāṇadhātu? Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjājivhāviññāṇadhātu – ayaṃ vuccati ‘‘jivhāviññāṇadhātu’’.

Tattha katamā kāyadhātu? Yo kāyo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo…pe… suñño gāmopeso – ayaṃ vuccati ‘‘kāyadhātu’’.

Tattha katamā phoṭṭhabbadhātu? Pathavīdhātu…pe… phoṭṭhabbadhātupesā – ayaṃ vuccati ‘‘phoṭṭhabbadhātu’’.

Tattha katamā kāyaviññāṇadhātu? Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjākāyaviññāṇadhātu – ayaṃ vuccati ‘‘kāyaviññāṇadhātu’’.

Tattha katamā manodhātu? Cakkhuviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanodhātu; sotaviññāṇadhātuyā…pe… ghānaviññāṇadhātuyā…pe… jivhāviññāṇadhātuyā…pe… kāyaviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanodhātu sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāro uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanodhātu – ayaṃ vuccati ‘‘manodhātu’’.


184. 其中什么是眼界？凡是依赖四大元素而产生的眼根的净色……乃至……这是空村——这被称为"眼界"。
其中什么是色界？凡是依赖四大元素而产生的颜色……乃至……这是色界——这被称为"色界"。
其中什么是眼识界？缘于眼和色而生起的心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的眼识界——这被称为"眼识界"。
其中什么是耳界？凡是依赖四大元素而产生的耳根的净色……乃至……这是空村——这被称为"耳界"。
其中什么是声界？凡是依赖四大元素而产生的、不可见有对的声音……乃至……这是声界——这被称为"声界"。
其中什么是耳识界？缘于耳和声而生起的心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的耳识界——这被称为"耳识界"。
其中什么是鼻界？凡是依赖四大元素而产生的鼻根的净色……乃至……这是空村——这被称为"鼻界"。
其中什么是香界？凡是依赖四大元素而产生的、不可见有对的香……乃至……这是香界——这被称为"香界"。
其中什么是鼻识界？缘于鼻和香而生起的心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的鼻识界——这被称为"鼻识界"。
其中什么是舌界？凡是依赖四大元素而产生的舌根的净色……乃至……这是空村——这被称为"舌界"。
其中什么是味界？凡是依赖四大元素而产生的、不可见有对的味……乃至……这是味界——这被称为"味界"。
其中什么是舌识界？缘于舌和味而生起的心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的舌识界——这被称为"舌识界"。
其中什么是身界？凡是依赖四大元素而产生的身根的净色……乃至……这是空村——这被称为"身界"。
其中什么是触界？地界……乃至……这是触界——这被称为"触界"。
其中什么是身识界？缘于身和触而生起的心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的身识界——这被称为"身识界"。
其中什么是意界？眼识界生起后灭去的刹那，生起的心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意界；耳识界……乃至……鼻识界……乃至……舌识界……乃至……身识界生起后灭去的刹那，生起的心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意界；或者对一切法的最初注意而生起的心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意界——这被称为"意界"。


Tattha katamā dhammadhātu? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, yañca rūpaṃ anidassanaappaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ, asaṅkhatā ca dhātu.

Tattha katamo vedanākkhandho? Ekavidhena vedanākkhandho – phassasampayutto . Duvidhena vedanākkhandho – atthi sahetuko, atthi ahetuko. Tividhena vedanākkhandho – atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato…pe… evaṃ dasavidhena vedanākkhandho…pe… evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho. Ayaṃ vuccati ‘‘vedanākkhandho’’.

Tattha katamo saññākkhandho? Ekavidhena saññākkhandho – phassasampayutto. Duvidhena saññākkhandho – atthi sahetuko, atthi ahetuko. Tividhena saññākkhandho – atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato…pe… evaṃ dasavidhena saññākkhandho…pe… evaṃ bahuvidhena saññākkhandho. Ayaṃ vuccati ‘‘saññākkhandho’’.

Tattha katamo saṅkhārakkhandho? Ekavidhena saṅkhārakkhandho – cittasampayutto. Duvidhena saṅkhārakkhandho – atthi hetu, atthi ahetu. Tividhena saṅkhārakkhandho – atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato…pe… evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho…pe… evaṃ bahuvidhena saṅkhārakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhārakkhandho’’.

Tattha katamaṃ rūpaṃ anidassanaappaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ? Itthindriyaṃ…pe… kabaḷīkāro āhāro – idaṃ vuccati rūpaṃ ‘‘anidassanaappaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ’’.

Tattha katamā asaṅkhatā dhātu? Rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo – ayaṃ vuccati ‘‘asaṅkhatā dhātu’’. Ayaṃ vuccati ‘‘dhammadhātu’’.

Tattha katamā manoviññāṇadhātu? Cakkhuviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati manodhātu, manodhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu; sotaviññāṇadhātuyā…pe… ghānaviññāṇadhātuyā …pe… jivhāviññāṇadhātuyā…pe… kāyaviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati manodhātu, manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu manañca paṭicca dhamme ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ vuccati ‘‘manoviññāṇadhātu’’.

Abhidhammabhājanīyaṃ.

3. Pañhāpucchakaṃ

Aṭṭhārasa dhātuyo – cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu, gandhadhātu, ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu, manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu.

186. Aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā…pe… kati saraṇā, kati araṇā?

1. Tikaṃ



其中什么是法界？受蕴、想蕴、行蕴，以及不可见无对属于法处的色法，还有无为界。
其中什么是受蕴？一种受蕴——与触相应。二种受蕴——有因的、无因的。三种受蕴——善的、不善的、无记的……乃至……如是十种受蕴……乃至……如是多种受蕴。这被称为"受蕴"。
其中什么是想蕴？一种想蕴——与触相应。二种想蕴——有因的、无因的。三种想蕴——善的、不善的、无记的……乃至……如是十种想蕴……乃至……如是多种想蕴。这被称为"想蕴"。
其中什么是行蕴？一种行蕴——与心相应。二种行蕴——是因、非因。三种行蕴——善的、不善的、无记的……乃至……如是十种行蕴……乃至……如是多种行蕴——这被称为"行蕴"。
其中什么是不可见无对属于法处的色法？女根……乃至……段食——这被称为"不可见无对属于法处的色法"。
其中什么是无为界？贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽——这被称为"无为界"。这被称为"法界"。
其中什么是意识界？眼识界生起后灭去的刹那，生起意界，意界生起后灭去的刹那，生起心、意、意识……乃至……相应的意识界；耳识界……乃至……鼻识界……乃至……舌识界……乃至……身识界生起后灭去的刹那，生起意界，意界生起后灭去的刹那，生起心、意、意识……乃至……相应的意识界；缘于意和法而生起的心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界——这被称为"意识界"。
阿毗达摩分别完毕。
3. 问答
十八界：眼界、色界、眼识界、耳界、声界、耳识界、鼻界、香界、鼻识界、舌界、味界、舌识界、身界、触界、身识界、意界、法界、意识界。
186. 在十八界中，有几个是善的，有几个是不善的，有几个是无记的……乃至……有几个是有所缘的，有几个是无所缘的？
1. 三

187. Soḷasa dhātuyo abyākatā. Dve dhātuyo siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā. Dasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘sukhāya vedanāya sampayuttā’’tipi, ‘‘dukkhāya vedanāya sampayuttā’’tipi, ‘‘adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā’’tipi. Pañca dhātuyo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Kāyaviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā. Manoviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Dhammadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā, siyā na vattabbā – ‘‘sukhāya vedanāya sampayuttā’’tipi, ‘‘dukkhāya vedanāya sampayuttā’’tipi, ‘‘adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā’’tipi.

Dasa dhātuyo nevavipākanavipākadhammadhammā. Pañca dhātuyo vipākā. Manodhātu siyā vipākā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā. Dve dhātuyo siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā.

Dasa dhātuyo upādinnupādāniyā. Saddadhātu anupādinnupādāniyā. Pañca dhātuyo siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā. Dve dhātuyo siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā.

Soḷasa dhātuyo asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā. Dve dhātuyo siyā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā. Pannarasa dhātuyo avitakkaavicārā. Manodhātu savitakkasavicārā. Manoviññāṇadhātu siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Dhammadhātu siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā, siyā na vattabbā – ‘‘savitakkasavicārā’’tipi, ‘‘avitakkavicāramattā’’tipi, ‘‘avitakkaavicārā’’tipi. Dasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘pītisahagatā’’tipi, ‘‘sukhasahagatā’’tipi, ‘‘upekkhāsahagatā’’tipi . Pañca dhātuyo upekkhāsahagatā. Kāyaviññāṇadhātu na pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, na upekkhāsahagatā, siyā na vattabbā – ‘‘sukhasahagatā’’ti. Dve dhātuyo siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā, siyā na vattabbā – ‘‘pītisahagatā’’tipi, ‘‘sukhasahagatā’’tipi, ‘‘upekkhāsahagatā’’tipi.

Soḷasa dhātuyo neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Dve dhātuyo siyā dassanena pahātabbā, siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Soḷasa dhātuyo neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Dve dhātuyo siyā dassanena pahātabbahetukā, siyā bhāvanāya pahātabbahetukā, siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Soḷasa dhātuyo nevācayagāmināpacayagāmino. Dve dhātuyo siyā ācayagāmino, siyā apacayagāmino, siyā nevācayagāmināpacayagāmino. Soḷasa dhātuyo nevasekkhanāsekkhā. Dve dhātuyo siyā sekkhā, siyā asekkhā, siyā nevasekkhanāsekkhā.


187. 十六界是无记的。两界可能是善的、不善的或无记的。十界不能说是"与乐受相应"、"与苦受相应"或"与不苦不乐受相应"。五界与不苦不乐受相应。身识界可能与乐受相应，也可能与苦受相应。意识界可能与乐受相应，可能与苦受相应，也可能与不苦不乐受相应。法界可能与乐受相应，可能与苦受相应，可能与不苦不乐受相应，也可能不能说是"与乐受相应"、"与苦受相应"或"与不苦不乐受相应"。
十界既非异熟也非异熟法。五界是异熟。意界可能是异熟，也可能既非异熟也非异熟法。两界可能是异熟，可能是异熟法，也可能既非异熟也非异熟法。
十界是被执取和可执取的。声界是不被执取但可执取的。五界可能是被执取和可执取的，也可能是不被执取但可执取的。两界可能是被执取和可执取的，可能是不被执取但可执取的，也可能是不被执取且不可执取的。
十六界是不染污但可染污的。两界可能是染污且可染污的，可能是不染污但可染污的，也可能是不染污且不可染污的。十五界是无寻无伺的。意界是有寻有伺的。意识界可能是有寻有伺的，可能是无寻唯伺的，也可能是无寻无伺的。法界可能是有寻有伺的，可能是无寻唯伺的，可能是无寻无伺的，也可能不能说是"有寻有伺"、"无寻唯伺"或"无寻无伺"。十界不能说是"与喜俱行"、"与乐俱行"或"与舍俱行"。五界与舍俱行。身识界不与喜俱行，可能与乐俱行，不与舍俱行，也可能不能说是"与乐俱行"。两界可能与喜俱行，可能与乐俱行，可能与舍俱行，也可能不能说是"与喜俱行"、"与乐俱行"或"与舍俱行"。
十六界既不是见所断也不是修所断。两界可能是见所断，可能是修所断，也可能既不是见所断也不是修所断。十六界既不是见所断因也不是修所断因。两界可能是见所断因，可能是修所断因，也可能既不是见所断因也不是修所断因。十六界既不是增长的也不是减损的。两界可能是增长的，可能是减损的，也可能既不是增长的也不是减损的。十六界既不是有学也不是无学。两界可能是有学的，可能是无学的，也可能既不是有学也不是无学。


Soḷasa dhātuyo parittā. Dve dhātuyo siyā parittā, siyā mahaggatā, siyā appamāṇā. Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo parittārammaṇā. Dve dhātuyo siyā parittārammaṇā, siyā mahaggatārammaṇā, siyā appamāṇārammaṇā, siyā na vattabbā – ‘‘parittārammaṇā’’tipi, ‘‘mahaggatārammaṇā’’tipi, ‘‘appamāṇārammaṇā’’tipi. Soḷasa dhātuyo majjhimā. Dve dhātuyo siyā hīnā, siyā majjhimā, siyā paṇītā. Soḷasa dhātuyo aniyatā. Dve dhātuyo siyā micchattaniyatā, siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā.

Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo na vattabbā – ‘‘maggārammaṇā’’tipi, ‘‘maggahetukā’’tipi, ‘‘maggādhipatino’’tipi. Dve dhātuyo siyā maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatino, siyā na vattabbā – ‘‘maggārammaṇā’’tipi, ‘‘maggahetukā’’tipi, ‘‘maggādhipatino’’tipi. Dasa dhātuyo siyā uppannā, siyā uppādino, siyā na vattabbā – ‘‘anuppannā’’ti. Saddadhātu siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā na vattabbā – ‘‘uppādinī’’ti. Cha dhātuyo siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādino. Dhammadhātu siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādinī, siyā na vattabbā – ‘‘uppannā’’tipi, ‘‘anuppannā’’tipi, ‘‘uppādinī’’tipi.

Sattarasa dhātuyo siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā. Dhammadhātu siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā, siyā na vattabbā – ‘‘atītā’’tipi, ‘‘anāgatā’’tipi, ‘‘paccuppannā’’tipi. Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo paccuppannārammaṇā. Dve dhātuyo siyā atītārammaṇā, siyā anāgatārammaṇā, siyā paccuppannārammaṇā , siyā na vattabbā – ‘‘atītārammaṇā’’tipi, ‘‘anāgatārammaṇā’’tipi, ‘‘paccuppannārammaṇā’’tipi; siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.

Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo siyā ajjhattārammaṇā, siyā bahiddhārammaṇā, siyā ajjhattabahiddhārammaṇā. Dve dhātuyo siyā ajjhattārammaṇā, siyā bahiddhārammaṇā, siyā ajjhattabahiddhārammaṇā, siyā na vattabbā – ‘‘ajjhattārammaṇā’’tipi, ‘‘bahiddhārammaṇā’’tipi, ‘‘ajjhattabahiddhārammaṇā’’tipi. Rūpadhātu sanidassanasappaṭighā. Nava dhātuyo anidassanaappaṭighā. Aṭṭha dhātuyo anidassanaappaṭighā.

2. Dukaṃ



十六界是有限的。两界可能是有限的、广大的或无量的。十界是无所缘的。六界有有限所缘。两界可能有有限所缘、广大所缘、无量所缘，或者不能说是"有有限所缘"、"有广大所缘"或"有无量所缘"。十六界是中等的。两界可能是低劣的、中等的或殊胜的。十六界是不定的。两界可能是邪性定、正性定或不定的。
十界是无所缘的。六界不能说是"以道为所缘"、"以道为因"或"以道为增上"。两界可能以道为所缘、以道为因、以道为增上，或者不能说是"以道为所缘"、"以道为因"或"以道为增上"。十界可能是已生的、将生的，或者不能说是"未生的"。声界可能是已生的、未生的，或者不能说是"将生的"。六界可能是已生的、未生的或将生的。法界可能是已生的、未生的、将生的，或者不能说是"已生的"、"未生的"或"将生的"。
十七界可能是过去的、未来的或现在的。法界可能是过去的、未来的、现在的，或者不能说是"过去的"、"未来的"或"现在的"。十界是无所缘的。六界以现在为所缘。两界可能以过去为所缘、以未来为所缘、以现在为所缘，或者不能说是"以过去为所缘"、"以未来为所缘"或"以现在为所缘"；可能是内的、外的或内外的。
十界是无所缘的。六界可能以内为所缘、以外为所缘或以内外为所缘。两界可能以内为所缘、以外为所缘、以内外为所缘，或者不能说是"以内为所缘"、"以外为所缘"或"以内外为所缘"。色界是可见有对的。九界是不可见无对的。八界是不可见无对的。
2. 二法

188. Sattarasa dhātuyo na hetū. Dhammadhātu siyā hetu, siyā na hetu. Soḷasa dhātuyo ahetukā. Dve dhātuyo siyā sahetukā, siyā ahetukā. Soḷasa dhātuyo ahetukā. Dve dhātuyo siyā sahetukā, siyā ahetukā. Soḷasa dhātuyo hetuvippayuttā . Dve dhātuyo siyā hetusampayuttā, siyā hetuvippayuttā. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘hetu ceva sahetukā cā’’tipi, ‘‘sahetukā ceva na ca hetū’’tipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘hetu ceva sahetukā cā’’ti, siyā sahetukā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā – ‘‘sahetukā ceva na ca hetū’’ti. Dhammadhātu siyā hetu ceva sahetukā ca, siyā sahetukā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā – ‘‘hetu ceva sahetukā cā’’tipi, ‘‘sahetukā ceva na ca hetū’’tipi. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘hetū ceva hetusampayuttā cā’’tipi, ‘‘hetusampayuttā ceva na ca hetū’’tipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘hetu ceva hetusampayuttā cā’’ti, siyā hetusampayuttā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā – ‘‘hetusampayuttā ceva na ca hetū’’ti. Dhammadhātu siyā hetu ceva hetusampayuttā ca, siyā hetusampayuttā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā – ‘‘hetu ceva hetusampayuttā cā’’tipi, ‘‘hetusampayuttā ceva na ca hetū’’tipi. Soḷasa dhātuyo na hetuahetukā. Manoviññāṇadhātu siyā na hetusahetukā, siyā na hetuahetukā. Dhammadhātu siyā na hetusahetukā, siyā na hetuahetukā, siyā na vattabbā – ‘‘na hetusahetukā’’tipi, ‘‘na hetuahetukā’’tipi.

Sattarasa dhātuyo sappaccayā. Dhammadhātu siyā sappaccayā, siyā appaccayā. Sattarasa dhātuyo saṅkhatā. Dhammadhātu siyā saṅkhatā, siyā asaṅkhatā. Rūpadhātu sanidassanā. Sattarasa dhātuyo anidassanā. Dasa dhātuyo sappaṭighā. Aṭṭha dhātuyo appaṭighā. Dasa dhātuyo rūpā. Satta dhātuyo arūpā. Dhammadhātu siyā rūpā, siyā arūpā. Soḷasa dhātuyo lokiyā. Dve dhātuyo siyā lokiyā, siyā lokuttarā; kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.

Sattarasa dhātuyo no āsavā. Dhammadhātu siyā āsavā, siyā no āsavā. Soḷasa dhātuyo sāsavā. Dve dhātuyo siyā sāsavā, siyā anāsavā. Soḷasa dhātuyo āsavavippayuttā. Dve dhātuyo siyā āsavasampayuttā, siyā āsavavippayuttā. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘āsavā ceva sāsavā cā’’ti, ‘‘sāsavā ceva no ca āsavā’’. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘āsavo ceva sāsavā cā’’ti, siyā sāsavā ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā – ‘‘sāsavā ceva no ca āsavo’’ti. Dhammadhātu siyā āsavo ceva sāsavā ca, siyā sāsavā ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā – ‘‘āsavo ceva sāsavā cā’’tipi, ‘‘sāsavā ceva no ca āsavo’’tipi.


188. 十七界不是因。法界可能是因,可能不是因。十六界是无因的。两界可能是有因的,可能是无因的。十六界是无因的。两界可能是有因的,可能是无因的。十六界与因不相应。两界可能与因相应,可能与因不相应。十六界不能说是"既是因又是有因的",也不能说是"有因但不是因的"。意识界不能说是"既是因又是有因的",可能是有因但不是因的,可能不能说是"有因但不是因的"。法界可能既是因又是有因的,可能是有因但不是因的,可能不能说是"既是因又是有因的"或"有因但不是因的"。十六界不能说是"既是因又与因相应的",也不能说是"与因相应但不是因的"。意识界不能说是"既是因又与因相应的",可能是与因相应但不是因的,可能不能说是"与因相应但不是因的"。法界可能既是因又与因相应,可能与因相应但不是因,可能不能说是"既是因又与因相应的"或"与因相应但不是因的"。十六界既非因又非无因。意识界可能既非因又非有因,可能既非因又非无因。法界可能既非因又非有因,可能既非因又非无因,可能不能说是"既非因又非有因的"或"既非因又非无因的"。
十七界是有缘的。法界可能是有缘的,可能是无缘的。十七界是有为的。法界可能是有为的,可能是无为的。色界是可见的。十七界是不可见的。十界是有对的。八界是无对的。十界是色。七界是非色。法界可能是色,可能是非色。十六界是世间的。两界可能是世间的,可能是出世间的;可被某些人了知,不可被某些人了知。
十七界不是漏。法界可能是漏,可能不是漏。十六界是有漏的。两界可能是有漏的,可能是无漏的。十六界与漏不相应。两界可能与漏相应,可能与漏不相应。十六界不能说是"既是漏又是有漏的",也不能说是"有漏但不是漏的"。意识界不能说是"既是漏又是有漏的",可能是有漏但不是漏的,可能不能说是"有漏但不是漏的"。法界可能既是漏又是有漏的,可能是有漏但不是漏的,可能不能说是"既是漏又是有漏的"或"有漏但不是漏的"。


Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘āsavā ceva āsavasampayuttā cā’’tipi, ‘‘āsavasampayuttā ceva no ca āsavā’’tipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘āsavo ceva āsavasampayuttā cā’’ti, siyā āsavasampayuttā ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā – ‘‘āsavasampayuttā ceva no ca āsavo’’ti. Dhammadhātu siyā āsavo ceva āsavasampayuttā ca, siyā āsavasampayuttā ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā – ‘‘āsavo ceva āsavasampayuttā cā’’tipi, ‘‘āsavasampayuttā ceva no ca āsavo’’tipi. Soḷasa dhātuyo āsavavippayuttasāsavā. Dve dhātuyo siyā āsavavippayuttasāsavā, siyā āsavavippayuttaanāsavā , siyā na vattabbā – ‘‘āsavavippayuttasāsavā’’tipi, ‘‘āsavavippayuttaanāsavā’’tipi.

Sattarasa dhātuyo no saṃyojanā. Dhammadhātu siyā saṃyojanaṃ, siyā no saṃyojanaṃ. Soḷasa dhātuyo saṃyojaniyā. Dve dhātuyo siyā saṃyojaniyā, siyā asaṃyojaniyā. Soḷasa dhātuyo saṃyojanavippayuttā. Dve dhātuyo siyā saṃyojanasampayuttā, siyā saṃyojanavippayuttā. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cā’’ti, saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘saṃyojanañceva saṃyojaniyā cā’’ti, siyā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojana’’nti. Dhammadhātu siyā saṃyojanañceva saṃyojaniyā ca, siyā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘saṃyojanañceva saṃyojaniyā cā’’tipi, ‘‘saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojana’’ntipi. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā cā’’tipi, ‘‘saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā’’tipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttā cā’’ti, siyā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojana’’nti. Dhammadhātu siyā saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttā ca, siyā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttā cā’’tipi, ‘‘saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojana’’ntipi. Soḷasa dhātuyo saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyā. Dve dhātuyo siyā saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyā, siyā saṃyojanavippayuttaasaṃyojaniyā, siyā na vattabbā – ‘‘saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyā’’tipi, ‘‘saṃyojanavippayuttaasaṃyojaniyā’’tipi.


十六界不能说是"既是漏又与漏相应的"，也不能说是"与漏相应但不是漏的"。意识界不能说是"既是漏又与漏相应的"，可能是与漏相应但不是漏的，可能不能说是"与漏相应但不是漏的"。法界可能既是漏又与漏相应，可能与漏相应但不是漏，可能不能说是"既是漏又与漏相应的"或"与漏相应但不是漏的"。十六界是与漏不相应而有漏的。两界可能是与漏不相应而有漏的，可能是与漏不相应而无漏的，可能不能说是"与漏不相应而有漏的"或"与漏不相应而无漏的"。
十七界不是结。法界可能是结，可能不是结。十六界是可结的。两界可能是可结的，可能是不可结的。十六界与结不相应。两界可能与结相应，可能与结不相应。十六界不能说是"既是结又是可结的"，是可结但不是结的。意识界不能说是"既是结又是可结的"，可能是可结但不是结的，可能不能说是"可结但不是结的"。法界可能既是结又是可结的，可能是可结但不是结的，可能不能说是"既是结又是可结的"或"可结但不是结的"。十六界不能说是"既是结又与结相应的"，也不能说是"与结相应但不是结的"。意识界不能说是"既是结又与结相应的"，可能是与结相应但不是结的，可能不能说是"与结相应但不是结的"。法界可能既是结又与结相应，可能与结相应但不是结，可能不能说是"既是结又与结相应的"或"与结相应但不是结的"。十六界是与结不相应而可结的。两界可能是与结不相应而可结的，可能是与结不相应而不可结的，可能不能说是"与结不相应而可结的"或"与结不相应而不可结的"。


Sattarasa dhātuyo no ganthā. Dhammadhātu siyā gantho, siyā no gantho. Soḷasa dhātuyo ganthaniyā. Dve dhātuyo siyā ganthaniyā, siyā aganthaniyā. Soḷasa dhātuyo ganthavippayuttā. Dve dhātuyo siyā ganthasampayuttā, siyā ganthavippayuttā. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘ganthā ceva ganthaniyā cā’’ti, ganthaniyā ceva no ca ganthā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘gantho ceva ganthaniyā cā’’ti, siyā ganthaniyā ceva no ca gantho, siyā na vattabbā – ‘‘ganthaniyā ceva no ca gantho’’ti. Dhammadhātu siyā gantho ceva ganthaniyā ca, siyā ganthaniyā ceva no ca gantho, siyā na vattabbā – ‘‘gantho ceva ganthaniyā cā’’tipi, ‘‘ganthaniyā ceva no ca gantho’’tipi. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘ganthā ceva ganthasampayuttā cā’’tipi, ‘‘ganthasampayuttā ceva no ca ganthā’’tipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘gantho ceva ganthasampayuttā cā’’ti, siyā ganthasampayuttā ceva no ca gantho, siyā na vattabbā – ‘‘ganthasampayuttā ceva no ca gantho’’ti. Dhammadhātu siyā gantho ceva ganthasampayuttā ca, siyā ganthasampayuttā ceva no ca gantho, siyā na vattabbā – ‘‘gantho ceva ganthasampayuttā cā’’tipi, ‘‘ganthasampayuttā ceva no ca gantho’’tipi. Soḷasa dhātuyo ganthavippayuttaganthaniyā. Dve dhātuyo siyā ganthavippayuttaganthaniyā, siyā ganthavippayuttaaganthaniyā, siyā na vattabbā – ‘‘ganthavippayuttaganthaniyā’’tipi, ‘‘ganthavippayuttaaganthaniyā’’tipi.

Sattarasa dhātuyo no oghā…pe… no yogā…pe… no nīvaraṇā. Dhammadhātu siyā nīvaraṇaṃ, siyā no nīvaraṇaṃ. Soḷasa dhātuyo nīvaraṇiyā. Dve dhātuyo siyā nīvaraṇiyā, siyā anīvaraṇiyā. Soḷasa dhātuyo nīvaraṇavippayuttā. Dve dhātuyo siyā nīvaraṇasampayuttā, siyā nīvaraṇavippayuttā. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā cā’’ti, nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘nīvaraṇañceva nīvaraṇiyā cā’’ti, siyā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇa’’nti. Dhammadhātu siyā nīvaraṇañceva nīvaraṇiyā ca, siyā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇaṃ , siyā na vattabbā – ‘‘nīvaraṇañceva nīvaraṇiyā cā’’tipi, ‘‘nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇa’’ntipi. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cā’’tipi, ‘‘nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā’’tipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttā cā’’ti, siyā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇa’’nti. Dhammadhātu siyā nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttā ca, siyā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttā cā’’tipi, ‘‘nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇa’’ntipi. Soḷasa dhātuyo nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā. Dve dhātuyo siyā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā, siyā nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyā, siyā na vattabbā – ‘‘nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā’’tipi, ‘‘nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyā’’tipi.


十七界不是系。法界可能是系，可能不是系。十六界是可系的。两界可能是可系的，可能是不可系的。十六界与系不相应。两界可能与系相应，可能与系不相应。十六界不能说是"既是系又是可系的"，是可系但不是系的。意识界不能说是"既是系又是可系的"，可能是可系但不是系的，可能不能说是"可系但不是系的"。法界可能既是系又是可系的，可能是可系但不是系的，可能不能说是"既是系又是可系的"或"可系但不是系的"。十六界不能说是"既是系又与系相应的"，也不能说是"与系相应但不是系的"。意识界不能说是"既是系又与系相应的"，可能是与系相应但不是系的，可能不能说是"与系相应但不是系的"。法界可能既是系又与系相应，可能与系相应但不是系，可能不能说是"既是系又与系相应的"或"与系相应但不是系的"。十六界是与系不相应而可系的。两界可能是与系不相应而可系的，可能是与系不相应而不可系的，可能不能说是"与系不相应而可系的"或"与系不相应而不可系的"。
十七界不是暴流……不是轭……不是盖。法界可能是盖，可能不是盖。十六界是可被盖的。两界可能是可被盖的，可能是不可被盖的。十六界与盖不相应。两界可能与盖相应，可能与盖不相应。十六界不能说是"既是盖又是可被盖的"，是可被盖但不是盖的。意识界不能说是"既是盖又是可被盖的"，可能是可被盖但不是盖的，可能不能说是"可被盖但不是盖的"。法界可能既是盖又是可被盖的，可能是可被盖但不是盖的，可能不能说是"既是盖又是可被盖的"或"可被盖但不是盖的"。十六界不能说是"既是盖又与盖相应的"，也不能说是"与盖相应但不是盖的"。意识界不能说是"既是盖又与盖相应的"，可能是与盖相应但不是盖的，可能不能说是"与盖相应但不是盖的"。法界可能既是盖又与盖相应，可能与盖相应但不是盖，可能不能说是"既是盖又与盖相应的"或"与盖相应但不是盖的"。十六界是与盖不相应而可被盖的。两界可能是与盖不相应而可被盖的，可能是与盖不相应而不可被盖的，可能不能说是"与盖不相应而可被盖的"或"与盖不相应而不可被盖的"。


Sattarasa dhātuyo no parāmāsā. Dhammadhātu siyā parāmāso, siyā no parāmāso. Soḷasa dhātuyo parāmaṭṭhā. Dve dhātuyo siyā parāmaṭṭhā, siyā aparāmaṭṭhā. Soḷasa dhātuyo parāmāsavippayuttā. Manoviññāṇadhātu siyā parāmāsasampayuttā, siyā parāmāsavippayuttā. Dhammadhātu siyā parāmāsasampayuttā, siyā parāmāsavippayuttā, siyā na vattabbā – ‘‘parāmāsasampayuttā’’tipi , ‘‘parāmāsavippayuttā’’tipi. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cāti parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā’’. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘parāmāso ceva parāmaṭṭhā cā’’ti, siyā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāso, siyā na vattabbā – ‘‘parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāso’’ti. Dhammadhātu siyā parāmāso ceva parāmaṭṭhā ca, siyā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāso, siyā na vattabbā – ‘‘parāmāso ceva parāmaṭṭhā cā’’tipi, ‘‘parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāso’’tipi. Soḷasa dhātuyo parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā. Dve dhātuyo siyā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā, siyā parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭhā, siyā na vattabbā – ‘‘parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā’’tipi, ‘‘parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭhā’’tipi.

Dasa dhātuyo anārammaṇā. Satta dhātuyo sārammaṇā. Dhammadhātu siyā sārammaṇā, siyā anārammaṇā. Satta dhātuyo cittā. Ekādasa dhātuyo no cittā. Sattarasa dhātuyo acetasikā. Dhammadhātu siyā cetasikā, siyā acetasikā. Dasa dhātuyo cittavippayuttā. Dhammadhātu siyā cittasampayuttā, siyā cittavippayuttā. Satta dhātuyo na vattabbā – ‘‘cittena sampayuttā’’tipi, ‘‘cittena vippayuttā’’tipi. Dasa dhātuyo cittavisaṃsaṭṭhā. Dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭhā , siyā cittavisaṃsaṭṭhā. Satta dhātuyo na vattabbā – ‘‘cittena saṃsaṭṭhā’’tipi, ‘‘cittena visaṃsaṭṭhā’’tipi.

Dvādasa dhātuyo no cittasamuṭṭhānā. Cha dhātuyo siyā cittasamuṭṭhānā, siyā no cittasamuṭṭhānā. Sattarasa dhātuyo no cittasahabhuno. Dhammadhātu siyā cittasahabhū, siyā no cittasahabhū. Sattarasa dhātuyo no cittānuparivattino. Dhammadhātu siyā cittānuparivattī, siyā no cittānuparivattī. Sattarasa dhātuyo no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā. Dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā. Sattarasa dhātuyo no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhū, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhū. Sattarasa dhātuyo no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattī, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattī. Dvādasa dhātuyo ajjhattikā. Cha dhātuyo bāhirā.


十七界不是取。法界可能是取，可能不是取。十六界是被取的。两界可能是被取的，可能是不被取的。十六界与取不相应。意识界可能与取相应，可能与取不相应。法界可能与取相应，可能与取不相应，可能不能说是"与取相应"或"与取不相应"。十六界不能说是"既是取又是被取的"，是被取但不是取的。意识界不能说是"既是取又是被取的"，可能是被取但不是取的，可能不能说是"被取但不是取的"。法界可能既是取又是被取的，可能是被取但不是取的，可能不能说是"既是取又是被取的"或"被取但不是取的"。十六界是与取不相应而被取的。两界可能是与取不相应而被取的，可能是与取不相应而不被取的，可能不能说是"与取不相应而被取的"或"与取不相应而不被取的"。
十界是无所缘的。七界是有所缘的。法界可能是有所缘的，可能是无所缘的。七界是心。十一界不是心。十七界是非心所的。法界可能是心所的，可能是非心所的。十界与心不相应。法界可能与心相应，可能与心不相应。七界不能说是"与心相应"或"与心不相应"。十界与心不相混。法界可能与心相混，可能与心不相混。七界不能说是"与心相混"或"与心不相混"。
十二界不是由心等起的。六界可能是由心等起的，可能不是由心等起的。十七界不是与心俱生的。法界可能是与心俱生的，可能不是与心俱生的。十七界不是随心转的。法界可能是随心转的，可能不是随心转的。十七界不是心相混等起的。法界可能是心相混等起的，可能不是心相混等起的。十七界不是心相混等起俱生的。法界可能是心相混等起俱生的，可能不是心相混等起俱生的。十七界不是心相混等起随转的。法界可能是心相混等起随转的，可能不是心相混等起随转的。十二界是内的。六界是外的。


Nava dhātuyo upādā. Aṭṭha dhātuyo no upādā. Dhammadhātu siyā upādā, siyā no upādā. Dasa dhātuyo upādinnā. Saddadhātu anupādinnā. Sattadhātuyo siyā upādinnā, siyā anupādinnā. Sattarasa dhātuyo no upādānā. Dhammadhātu siyā upādānaṃ, siyā no upādānaṃ. Soḷasa dhātuyo upādāniyā. Dve dhātuyo siyā upādāniyā, siyā anupādāniyā. Soḷasa dhātuyo upādānavippayuttā. Dve dhātuyo siyā upādānasampayuttā, siyā upādānavippayuttā. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘upādānā ceva upādāniyā cā’’ti, ‘‘upādāniyā ceva no ca upādānā’’. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘upādānañceva upādāniyā cā’’ti, siyā upādāniyā ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘upādāniyā ceva no ca upādāna’’nti. Dhammadhātu siyā upādānañceva upādāniyā ca, siyā upādāniyā ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘upādānañceva upādāniyā cā’’tipi, ‘‘upādāniyā ceva no ca upādāna’’ntipi.

Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘upādānā ceva upādānasampayuttā cā’’tipi, ‘‘upādānasampayuttā ceva no ca upādānā’’tipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘upādānañceva upādānasampayuttā cā’’ti, siyā upādānasampayuttā ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘upādānasampayuttā ceva no ca upādāna’’nti. Dhammadhātu siyā upādānañceva upādānasampayuttā ca, siyā upādānasampayuttā ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbā – ‘‘upādānañceva upādānasampayuttā cā’’tipi, ‘‘upādānasampayuttā ceva no ca upādāna’’ntipi. Soḷasa dhātuyo upādānavippayuttaupādāniyā. Dve dhātuyo siyā upādānavippayuttaupādāniyā, siyā upādānavippayuttaanupādāniyā, siyā na vattabbā – ‘‘upādānavippayuttaupādāniyā’’tipi, ‘‘upādānavippayuttaanupādāniyā’’tipi.

Sattarasa dhātuyo no kilesā. Dhammadhātu siyā kilesā, siyā no kilesā. Soḷasa dhātuyo saṃkilesikā. Dve dhātuyo siyā saṃkilesikā, siyā asaṃkilesikā. Soḷasa dhātuyo asaṃkiliṭṭhā. Dve dhātuyo siyā saṃkiliṭṭhā, siyā asaṃkiliṭṭhā. Soḷasa dhātuyo kilesavippayuttā. Dve dhātuyo siyā kilesasampayuttā, siyā kilesavippayuttā. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘kilesā ceva saṃkilesikā cā’’ti, saṃkilesikā ceva no ca kilesā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘kileso ceva saṃkilesikā cā’’ti, siyā saṃkilesikā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā – ‘‘saṃkilesikā ceva no ca kileso’’ti. Dhammadhātu siyā kileso ceva saṃkilesikā ca, siyā saṃkilesikā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā – ‘‘kileso ceva saṃkilesikā cā’’tipi, ‘‘saṃkilesikā ceva no ca kileso’’tipi.


九界是执取。八界不是执取。法界可能是执取，可能不是执取。十界是被执取的。声界是不被执取的。七界可能是被执取的，可能是不被执取的。十七界不是取。法界可能是取，可能不是取。十六界是可取的。两界可能是可取的，可能是不可取的。十六界与取不相应。两界可能与取相应，可能与取不相应。十六界不能说是"既是取又是可取的"，是可取但不是取的。意识界不能说是"既是取又是可取的"，可能是可取但不是取的，可能不能说是"可取但不是取的"。法界可能既是取又是可取的，可能是可取但不是取的，可能不能说是"既是取又是可取的"或"可取但不是取的"。
十六界不能说是"既是取又与取相应的"，也不能说是"与取相应但不是取的"。意识界不能说是"既是取又与取相应的"，可能是与取相应但不是取的，可能不能说是"与取相应但不是取的"。法界可能既是取又与取相应，可能与取相应但不是取，可能不能说是"既是取又与取相应的"或"与取相应但不是取的"。十六界是与取不相应而可取的。两界可能是与取不相应而可取的，可能是与取不相应而不可取的，可能不能说是"与取不相应而可取的"或"与取不相应而不可取的"。
十七界不是烦恼。法界可能是烦恼，可能不是烦恼。十六界是可染污的。两界可能是可染污的，可能是不可染污的。十六界是不染污的。两界可能是染污的，可能是不染污的。十六界与烦恼不相应。两界可能与烦恼相应，可能与烦恼不相应。十六界不能说是"既是烦恼又是可染污的"，是可染污但不是烦恼的。意识界不能说是"既是烦恼又是可染污的"，可能是可染污但不是烦恼的，可能不能说是"可染污但不是烦恼的"。法界可能既是烦恼又是可染污的，可能是可染污但不是烦恼的，可能不能说是"既是烦恼又是可染污的"或"可染污但不是烦恼的


Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘kilesā ceva saṃkiliṭṭhā cā’’tipi, ‘‘saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesā’’tipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘kileso ceva saṃkiliṭṭhā cā’’ti, siyā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā – ‘‘saṃkiliṭṭhā ceva no ca kileso’’ti. Dhammadhātu siyā kileso ceva saṃkiliṭṭhā ca, siyā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā – ‘‘kileso ceva saṃkiliṭṭhā cā’’tipi, ‘‘saṃkiliṭṭhā ceva no ca kileso’’tipi. Soḷasa dhātuyo na vattabbā – ‘‘kilesā ceva kilesasampayuttā cā’’tipi, ‘‘kilesasampayuttā ceva no ca kilesā’’tipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā – ‘‘kileso ceva kilesasampayuttā cā’’ti, siyā kilesasampayuttā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā – ‘‘kilesasampayuttā ceva no ca kileso’’ti. Dhammadhātu siyā kileso ceva kilesasampayuttā ca, siyā kilesasampayuttā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā – ‘‘kileso ceva kilesasampayuttā cā’’tipi, ‘‘kilesasampayuttā ceva no ca kileso’’tipi. Soḷasa dhātuyo kilesavippayuttasaṃkilesikā. Dve dhātuyo siyā kilesavippayuttasaṃkilesikā, siyā kilesavippayuttaasaṃkilesikā, siyā na vattabbā – ‘‘kilesavippayuttasaṃkilesikā’’tipi, ‘‘kilesavippayuttaasaṃkilesikā’’tipi.

Soḷasa dhātuyo na dassanena pahātabbā. Dve dhātuyo siyā dassanena pahātabbā, siyā na dassanena pahātabbā. Soḷasa dhātuyo na bhāvanāya pahātabbā. Dve dhātuyo siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā na bhāvanāya pahātabbā. Soḷasa dhātuyo na dassanena pahātabbahetukā. Dve dhātuyo siyā dassanena pahātabbahetukā, siyā na dassanena pahātabbahetukā. Soḷasa dhātuyo na bhāvanāya pahātabbahetukā. Dve dhātuyo siyā bhāvanāya pahātabbahetukā, siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā.

Pannarasa dhātuyo avitakkā. Manodhātu savitakkā. Dve dhātuyo siyā savitakkā, siyā avitakkā. Pannarasa dhātuyo avicārā. Manodhātu savicārā. Dve dhātuyo siyā savicārā, siyā avicārā. Soḷasa dhātuyo appītikā. Dve dhātuyo siyā sappītikā, siyā appītikā. Soḷasa dhātuyo na pītisahagatā. Dve dhātuyo siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā. Pannarasa dhātuyo na sukhasahagatā. Tisso dhātuyo siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā. Ekādasa dhātuyo na upekkhāsahagatā. Pañca dhātuyo upekkhāsahagatā. Dve dhātuyo siyā upekkhāsahagatā, siyā na upekkhāsahagatā.

Soḷasa dhātuyo kāmāvacarā. Dve dhātuyo siyā kāmāvacarā, siyā na kāmāvacarā. Soḷasa dhātuyo na rūpāvacarā. Dve dhātuyo siyā rūpāvacarā, siyā na rūpāvacarā. Soḷasa dhātuyo na arūpāvacarā. Dve dhātuyo siyā arūpāvacarā, siyā na arūpāvacarā. Soḷasa dhātuyo pariyāpannā. Dve dhātuyo siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā. Soḷasa dhātuyo aniyyānikā. Dve dhātuyo siyā niyyānikā, siyā aniyyānikā. Soḷasa dhātuyo aniyatā. Dve dhātuyo siyā niyatā, siyā aniyatā. Soḷasa dhātuyo sauttarā. Dve dhātuyo siyā sauttarā, siyā anuttarā. Soḷasa dhātuyo araṇā. Dve dhātuyo siyā saraṇā, siyā araṇāti.

Pañhāpucchakaṃ.


十六界不能说是"既是烦恼又是染污的"，也不能说是"染污但不是烦恼的"。意识界不能说是"既是烦恼又是染污的"，可能是染污但不是烦恼的，可能不能说是"染污但不是烦恼的"。法界可能既是烦恼又是染污的，可能是染污但不是烦恼的，可能不能说是"既是烦恼又是染污的"或"染污但不是烦恼的"。十六界不能说是"既是烦恼又与烦恼相应的"，也不能说是"与烦恼相应但不是烦恼的"。意识界不能说是"既是烦恼又与烦恼相应的"，可能是与烦恼相应但不是烦恼的，可能不能说是"与烦恼相应但不是烦恼的"。法界可能既是烦恼又与烦恼相应，可能与烦恼相应但不是烦恼，可能不能说是"既是烦恼又与烦恼相应的"或"与烦恼相应但不是烦恼的"。十六界是与烦恼不相应而可染污的。两界可能是与烦恼不相应而可染污的，可能是与烦恼不相应而不可染污的，可能不能说是"与烦恼不相应而可染污的"或"与烦恼不相应而不可染污的"。
十六界不是由见所断。两界可能是由见所断的，可能不是由见所断的。十六界不是由修所断。两界可能是由修所断的，可能不是由修所断的。十六界不是由见所断因。两界可能是由见所断因的，可能不是由见所断因的。十六界不是由修所断因。两界可能是由修所断因的，可能不是由修所断因的。
十五界是无寻的。意界是有寻的。两界可能是有寻的，可能是无寻的。十五界是无伺的。意界是有伺的。两界可能是有伺的，可能是无伺的。十六界是无喜的。两界可能是有喜的，可能是无喜的。十六界不与喜俱行。两界可能与喜俱行，可能不与喜俱行。十五界不与乐俱行。三界可能与乐俱行，可能不与乐俱行。十一界不与舍俱行。五界与舍俱行。两界可能与舍俱行，可能不与舍俱行。
十六界是欲界的。两界可能是欲界的，可能不是欲界的。十六界不是色界的。两界可能是色界的，可能不是色界的。十六界不是无色界的。两界可能是无色界的，可能不是无色界的。十六界是属于三界的。两界可能是属于三界的，可能不属于三界的。十六界是不出离的。两界可能是出离的，可能是不出离的。十六界是不定的。两界可能是定的，可能是不定的。十六界是有上的。两界可能是有上的，可能是无上的。十六界是无诤的。两界可能是有诤的，可能是无诤的。
问题部分。


Dhātuvibhaṅgo niṭṭhito.

界分别已完成。

